Eiropas Kopienu Tiesa izskatīja situāciju, kur interneta vietnē tika piedāvāts bez jebkāda saskaņojuma vai nu lejupielādēt vai „straumēt” (skatīties reālajā laikā) vairākas filmas. Galvenais pienākums, kas tika izskatīts – Dalībvalstīm ir jānodrošina, lai tiesību turētājiem būtu iespēja pieteikt prasības pret starpniekiem, kuru pakalpojumus trešās puses izmanto, lai pārkāptu autortiesības vai blakus tiesības.

Tika ņemts vērā, ka daudzos gadījumos starpniekiem ir vislabākās iespējas pārtraukt tiesības aizskarošo praksi. Būtisks aspekts ir tas, ka Tiesa atzina, ka interneta pakalpojumu sniedzēji (turpmāk – IPS) ir tie, kuri ļauj saviem klientiem piekļūt ar autortiesībām aizsargātam materiālam, izmantojot trešo pusi un internetu, un tādēļ viņi ir starpnieks, kura pakalpojumi tiek izmantoti, lai aizskartu autortiesības un blakus tiesības. Citiem vārdiem sakot, Tiesa lēma, ka IPS ir uzskatāms par starpnieku, turklāt, IPS veiktajām darbībām ir jābūt ar konkrētu mērķi tādā ziņā, ka jānodrošina, lai trešās puses nepārkāptu autortiesības vai blakus tiesības, tajā pat laikā neietekmējot interneta lietotājus, kuri izmanto pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, lai likumīgi piekļūtu informācijai.

Intelektuālais īpašums